Joprojām nesaprotama man ir kordebaleta būtība. Latviešu tautas dejas amatieru deju kolektīvos, kur nemaksā un ir tik mēģinājumi, cik ir, goda vārds, dejotāji spēj vairāk nolīdzināties un izpildīt kustības sinhronāk un ar vienādiem akcentiem. Mūzika taču ir visiem viena. Pie tam, ja gadās kaut ko aizmirst, tad to nevajadzētu nolasīt dejotāja sejā, viņi taču skaitās profesionāļi. Iespaids kopumā – tiklīdz sāk dejot kordebalets, tā sākās bardaks.
Horeogrāfija bija laba. Patika, ka galvenajiem solistiem dažādās solo variācijas atkārtojās kustības, kas it kā piešķīra tēlam konkrēto raksturu. Kordebaletam trūka kustību amplitūda un raksturs.
Kopumā ne velti balets ‘Kopēlija’ tik ilgi turas repertuārā un izrāde joprojām pulcē pilnu zāli. Skaisti, viegli un ļoti priecīgi. Pasaka, kura priecē ne tikai mazos skatītājus, bet ievelk savā pasaulē arī pieaugušo.
…
