Imitācijas modelēšana balstās uz reāliem datiem par mērķauditoriju un paredz iespējamas aptveršanas un kontaktu biežuma imitēšanu noteikta budžeta ietvaros un ņemot vērā konkrētu IMK izplatīšanas līdzekļus.
Iegūtos datus par IMK kontaktu biežumu var salīdzināt ar pircēju reakciju uz IMK ziņojumiem un pakāpeniski sasniegt variantu, kas ir tuvāks optimālam. Tomēr jāatzīst arī trūkumi, kas piemīt imitācijas modeļiem, proti, neiespējamība novērtēt lielo IMK variantu skaitu.
Loģiskā modelēšana dod iespēju dabūt efektīvus lēmumus, bet nav obligāti, ka tie būs optimālie. Minēto modelēšanu plaši izmanto pētījumos par TV un citiem medijiem. Tomēr loģiskie modeļi kā likums tiek orientēti uz maksimālo mērķauditorijas aptveršanu un samērā mazāk ņem vērā kontaktu biežumu ar IMK.
Kā redzams, ideālas metodes dabā neeksistē, un tāpēc katram uzņēmumam, pieņemot lēmumu par metožu izvēli, jābalstās uz saviem resursiem un mērķiem. Labāk izmantot 2-3 metodes uzreiz un salīdzināt rezultātus.
Lietojot jebkuru no minētājiem metodēm, lietderīgi izmantot mērķauditorijas aptveršanas shēmas. Tajās shēmās ir redzams, ka IMK plānošanas procesā prioritāte var piešķirt vai nu mērķauditorijas aptveršanai, vai kontaktu biežumam ar IMK, vai abiem diviem radītājiem kopā.2
…
