-
Persijas impērija. Dzīve, iekarojumi un kultūra
Dārijs I radīja pirmo pontona tiltu 513g.pm.ē. Tas bija 2 km garš. 480.g.p.m.ē. viņš uzbūvēja vēl 2 pontona tiltus – 32m garus
Tiek uzskatīts, ka pirmā pērļu kaklarota tika izgatavota Persijā , tā ir aptuveni 2400 gadus veca.
Persieši izgudroja arī pasaulē pirmo eksprespastu. Hērodots apgalvoja, ka pasaulē nav nekā ātrāka par persiešu kurjeriem zirgos. Nekādi apstākļi nekavē šos kurjerus vislielākajā steigā pieveikt norādītos etapus. – viņš apbrīnā rakstīja. Ziņu piegādes sistēma bija veidota kā stafetes skrējiens. Ik pēc noteikta ceļa posma bija iekārtotas atpūtas nometnes; pirmais jātnieks pēc iespējas ātrāk aizjāja tik tālu, cik spēja 1 dienas laikā, un tur nodeva ziņu nākamajam jātniekam ar atpūtinātu zirgu. Valdnieka vēstuli varēja nogādāt 2700km attālumā no Sūsām līdz Sardām 7 dienās, kas atbilst 400km dienā.
Mūsdienās Persijas impēriju vērtē atšķirīgi. Vieni teic, ka tā bijusi ļaunuma apsēsta bezrobežu vara, kurai par laimi tika pielikts punkts. Citi teic, ka tā sekmējusi civilizācijas attīstību un bez tās nebūtu iespējama pasaule, kādu mēs to šodien iedomājamies. Lai nu kā, mēs nekad arī neuzzināsim, kā patiešām notika patiesībā un kādi fakti tika sagrozīti mīklainajās varas mahinācijās, taču pavisam noteikti, šis bija spilgts un neaptverams laiks.
…
Vairākas Tuvo austrumu teritorijas pārvaldīja indoeiropiešu tauta mēdieši. Viena no viņu pakļautajām tautām bija arī persieši, kuri sākumā apdzīvo vien mazo pilsētvalsti Anšanu, kas atrodas mūsdienu Irānas dienvidrietumos un ir Zagrosas kalnu centrālajā daļā. Anšana bija daļa no Persijas, kas savukārt bija province varenajā Mēdijā. Mēdija bija kā milzīgs vēsturisks novads un pletās pa milzīgu teritoriju Tuvajos Austrumos. Gadsimtu vēlāk 559.g.p.m.ē. pēc sava tēva Kambīza I troni mazajā Anšanā pārņēma Kīrs II jeb Kīrs Lielais, kura ambīcijas sniedzās tālu pāri viņa valdījumu robežām, un jaunais valdnieks sāka iekarot apkārtējās zemes un likt pamatus Persijas impērijai. Viņš kļuva par vadoni vairākām persiešu ciltīm, kas sāka sacelšanos pret Mēdijas valdnieku varu. Cīņa ar mēdiešiem notika 3 gadus – no 553.līdz 550.g.p.m.ē. līdz Mēdijas valdnieku Astjagu nodeva vīri viņa paša rindās un persieši uzvarēja. Ieņēmis Mēdijas galvaspilsētu Ekbatanu, Kīrs II pasludināja sevi par Persijas un visas Mēdijas valdnieku. Persija kļuva par lielvalsti, kas teritoriālā ziņā tagad pārklātu Afganistānu, Pakistānu, Turkmenistānu, daļu Tadžikistānu, Irānu, Irāku, Azerbaidžānu, Turciju, Sīriju, Libānu, Izraēlu un Kipras salu. Tā kā persiešu valdnieki bija irāņu vadoņa Ahemena pēcteči, tad Persijas impēriju mēdz dēvēt arī par Ahemenīdu dinastiju .Kopumā Kīrs Lielais un viņa divi pēcteči Kambīzs II un Dārijs I, kas impēriju nostiprinājuši un paplašinājuši vēl vairāk, iekaroja vairāk nekā 8milj. km2 zemes, kas ir aptuveni 124 reizes vairāk par Latvijas teritoriju.
