-
Rūdolfa Blaumaņa lugas "Indrāni" konflikta analīze
4. Kaukēna un Edžiņa nozīme
Kaukēns bija Indrānu mājas kaimiņš un uzticams draugs. Viņš vienmēr
cenšas palīdzēt vecajiem Indrāniem ar padomu, vai ar kādu citu palīdzību,
piemēram, situācijā, kad Edvarts bija atteicis mātei ar zirgu, viņš ir tas, kurš
piedāvāja savus zirgus un cenšas konfliktu novērst, vai nepadarīt to vēl
lielāku. Lugā viņš parādīts kā tēls, kurš ir neitrāls abām pusēm, proti viņš
nestājas ne veco saimnieku, ne jauno saimnieku labā.
Viņa nozīme viennozīmīgi ir kā mierinātājam Indrānu ģimenes
konfliktos. Viņam no tā visa nav nekādas daļas vai ieguvuma, taču viņš
joprojām mēģina izpalīdzēt saviem ilgajiem draugiem – Indrānu tēvam un
mātei. Zīmīgi, ka beigās kaut arī kā Kaukēns necentās, viņš tomēr saprot, ka
saticību un piekāpšanos starp Edvartu un Indrāntēvu vairs panākt nevarēs, jo
viss bija aizgājis pārāk tālu.
Edžiņš bija Edvarta un Ievas bērns, kurš vēl bija puika. Edžiņš bija
palaidnīgs un tāds kā blēņdaris. Savā ziņā viņš atspoguļo kādi ir viņa vecāki.
Edgars un Ieva. Viņi arī prata sastrādāt blēņas tikai tām bija daudz
nopietnākas sekas un motīvi, kā piemēram, ar viltotās vēstules rakstīšanu.
Taču, manuprāt, galvenais iemesls Edžiņa parādīšanās lugā ir Blaumaņa
vēlme parādīt, ka jaunie vecāki nespēj pietiekami daudz laika veltīt viņu
mazajam dēlam un tas ,netiekot labi audzināts, kļūst par palaidni. Savukārt
vecie Indrāni bērnus (Edvartu un Kārli) ir audzinājuši ar mīlestību un rūpēm.
Edžiņš ir tēls, kas parāda jaunās un vecās paaudzes dažādību audzināšanā
un rūpēs par bērniem.…
Dotajā darbā aprakstīts ir konflikts, tā celoņi un attīstība lugas gaitā. Kā arī ir atrodama tabula ar katras no konflikta iesaistītajām pusēm un to darībām pa cēloņiem. Nobeigumā ir parādītas Ievas un Indrānmātes attiecības, kā arī Kaukēna un Edžiņa nozīme. Lugā attēlots ir divu paaudžu konflikts, kurš sākas ar jaunās paaudzes (Ievas un Edvarta) kļūšanu par saimniekiem Indrānos ne visai godīgā ceļā. Viņu saimniekošanas metodes krasi atšķiras no veco Indrānu metodēm. Konflikta pamatā ir atšķirīga pieeja un uzskati ne tikai darba veikšanā, bet arī saimniekošanas metodēs. Jaunie saimnieki dod priekšroku saimniecības ienesīgumam, ražīgumam, kā arī tā palielināšanai, lai tas nestu vairāk ienākumu. Bet vecie Indrāni bija tradicionālo vērtību piekritēji un tik ļoti necentās gūt vairāk ienākumu, jo uzskatīja, ka pati saimniecība ir viena liela bagātība ar tās skaistajām ainavām. Nevēlēšanās piekāpties nevienai no pusēm ir galvenais iemesls, kāpēc šis konflikts līdz pat lugas beigām netiek atrisināts.
PDF formāts.
