-
Strupceļu novēršanas politika
| Nr. | Chapter | Page. |
| Uzdevuma nostādne | 3 | |
| Uzdevuma paskaidrojumi | 4 | |
| Programmas funkcionēšanas piemērs | 5 | |
| Lietotāja instrukcija | 8 | |
| Programmas pirmteksts ar komandu komentāriem | 9 | |
| Secinājumi | 13 | |
| Literatūra | 14 |
Secinājumi
Semafori ir diezgan plaši pielietoti datorā vairāku procesu sinhronizēšanā. Apskatot semafora darbību iespējas, varu pieverst luksofora un diriģenta piemēru no reālās dzīves. Luksofors norāda vairākam mašīnu plūsmam to darbību iespējas: stāvēt, gatavoties un braukt. Tāpat arī semafors norāda katram procesam viņa iespējas: izpildīt darbu (kad procesa rīcībā ir nodots processors) gaidīt un ttl.
Praktiskajā darbā tika izstrādāta programma, kas realizē procesu laiksakrītīgu darbību un sistēmas resursa sadalīšanu. Tika iegūtas prasmes izmantojot semafora koncepciju realizēt „Guļošā friziera” (Deiktra, 1968.g.) piemēru. Analoģiska situācija ir masu apkalpošanas sistēmas ar vienu gaidīšanas un izpildes kanālu.
Procesi vienmēr konkurē par sistēmas resursiem, kuri ir ierobežoti. Sadarbības un konkurences elementi prasa, lai būtu sakarība starp procesiem. Semafors atļauj sinhronizēt vairākus procesus, kas izpildās vienlaicīgi. Tas ir ērti izmantojāms rīks starpprocesu komunicēšanas gadījumiem.
Apskatot paveikto darbu, var secināt, ka ir iegūta universāla programma ar „Banķiera Algoritma” pieeju procesu strupceļu problēmu risināšanai. Izstrādātā programma ir lietotājam draudzīga un viegla izmantošanai. Tā ietver dialoga sadarbību ar lietotāju un interaktīvās vides attēlojumu izmantojot simbolu virknes. Darba gaitā tika iegūts ka stāvoklis A ir drošs, bet stāvoklis B – ir nedrošs.
…
„Strupceļu novēršanas politikas – „Baņķiera algoritms” ” Uzdevuma nostādne Strupceļu novēršanas politikas – „Baņķiera algoritms” Izstrādāt programmu (programmēšanas valoda būs noteikta uzdevuma variantā), kas realizē „Baņķiera algoritmu” un konstatē sistēmas stāvokli – drošs vai nedrošs. Uzdevuma variantā būs noteikti sekojošie dati: • Procesu skaits, kas izpildās sistēmā vienlaicīgi – n • Resursa vienību skaits, ko nodrošina sistēma – t • Katra izpildāma procesa maksimāla vajadzība pēc resursa – m(i), kur i – procesa numurs. Programmā dialogā tiek ievadīti dati par katra procesa pieprasījumiem resursa iedalīšanai vai atbrīvošanai (resursi tiek iedalīti un atbrīvoti pa vienai vienībai) un programma konstatē var vai nē apmierināt pieprasījumus, izejot no tā, ka sistēmas stāvoklis jāpaliek drošs. Ja var, tad sistēma fiksē jauno stāvokli (katram procesam izdalītie resursi), ja nē – izdod paziņojumu „Nevar apmierināt pieprasījumus” un paliek iepriekšējais sistēmas stāvoklis (katram procesam izdalītie resursi nemaina savu vērtību). Programmas izpildes gaitā sistēmai obligāti vajag paiet variantā uzrādītus stāvokļus A un B, kuriem tabulās ir uzrādīts arī, cik resursa vienības jau ir piešķirtas katram procesam. Parādīt, kā nedrošs stāvoklis (A vai B?) var novest pie strupceļa un kā pēc droša stāvokļa (A vai B?) visi procesi var pabeigt savu darbu (ar to arī beidzas programmas izpilde).
