Akulturācija nav tikai individuāls process, to ietekmē vietējās kultūras attieksmes, nostāja un politiskā sistēma. Trūkst zināšanu par to, kā notiek mijiedarbība starp akulturāciju un ģimenes dinamiku. Akulturācija aptver tos fenomenus, kuri ir rezultāts procesam, kad indivīdu grupas, kurām ir dažāda kultūra nonāk kontaktā, notiek pārmaiņas abu vai vienas grupas kultūras paternos (Berry, 2003, kā minēts Morison, James, 2009).
Portugāļu ģimeņu kustība no Azoru salām uz Z- Ameriku sākās 19.gs. un turpinās vēl šodien. Galvenie virzieni, kuri ietekmē portugāļu imigrantu ģimenes ir bailes pazaudēt savu tradicionālu dzīves veidu, fatālisms pret dzīvi (bezcerības, skumju sajūta), ambivalence pret autoritāšu mēģinājumiem iegūt kontroli pār dzīvi, cīņa par ekonomisko, finansiālo neatkarību. Akulturācijas grūtības Azoru imigrantiem radās tāpēc, ka bija būtiskas atšķirības starp pilsētas moderno dzīvi Z-Amerikā un viņu agrāro kopienu Azorās, atdalīšanās no ģimenes (Araujo, 1996, kā minēts Morison & James, 2009). Ģimenes dinamikai ir liela ietekme uz akulturācijas procesu un pašu migrantu. Ģimenes locekļi izmanto dažādas akulturācijas stratēģijas. Bērni ir tendēti pārņemt jaunās valsts kultūru daudz ātrāk nekā viņu vecāki, kas akulturācijas procesā noved pie starppaaudžu konfliktiem (James, et. al., 2008, kā minēts Morison & James, 2009).
Pētījuma mērķis bija apskatīt un atklāt, kādas attiecības pastāv starp akulturāciju un ģimeni portugāļu imigrantu populācijā Kanādā. Lai to izdarītu, tika izmantota metodoloģija, kas atvasināta no pamatotās (grounded) teorijas.
…
