Ojāra Vācieša apdzejoto tēmu spektrs ir ļoti plašs – viņš ir rakstījis par dzimteni, mīlestību pret zemi un patriotismu, nosodījis Padomju varas žņaugus, varmācību un cilvēkus bez morāles un filozofējis par cilvēka dzīvi. Man vistuvākās dzejoļi, ar kuriem Vācietis ir attālinājis mani no ikdienas, saistās ar dabu, cilvēku un ideāliem
Jāatzīstas, ka es nekad neesmu bijis apsēsts ar dabas skaistumu, dzīvnieku pasaules daudzveidību vai nepieciešamību to visu sargāt un aizstāvēt. Ikdienas steigā daudzi cilvēki ir kļuvuši vienaldzīgi pret apkārt notiekošajiem brīnumiem. Mēs esam aizmirsuši, ka paši nākam no dabas, taču Vācieša dzeja to atgādina un aicina sajust neskarto zemi:
‘’Man nevajag, mīlulīt,
ko jūt caur riepām!
Man vajag,
ko jūt caur kājām.
Caur basām kājām
zem liepām.’’…
