Latīņu alfabēta lielie burti izveidojušies no svinīgu uzrakstu ieciršanas triumfa arkās un kapa pieminekļos, savukārt mazo burtu pamatā ir ātrraksts- kursīvs.
Lielo burtu lietošana pasaules valodās nav viennozīmīga, tā piemēram , gruzīnu valodā lielo burtu nemaz nav, savukārt vācu valodā ar lielo burtu raksta visus lietvārdus.
Lielajiem burtiem ir vairākas funkcijas, starp kurām ne vienmēr ir strikti novelkama robeža:
Gramatiskā funkcija, kas var izpausties divējādi :sintaktiskajā aspektā tā izpaužas kā lielo burtu lietošana teksta un teikuma ietvaros, morfoloģiskajā aspektā tā izpaužas kā pieņēmums ar lielo sakuma burtu rakstīt lietvārdus un lietvārda nozīmē rakstītus vārdus.
Leksiski semantiskā funkcija saistīta ar sugas vārdu un īpašvārdu nošķiršanu. Vairumam īpašvārdu ir sugas vārdu cilme, piemēram vārds Pēteris saistāms ar grieķu vārdu petros ’akmens’. Tāpat īpašvārdi var kļūt par sugas vārdiem, tāpēc rakstos redzamas svārstības lielo un mazo burtu lietošanā , jo dažkārt ir grūti saprast vai vārds lietots tikai īpašvārdiskā nozīmē vai tam jau ir vispārināta nozīme.…
