Kaut arī mūsdienās autoritāro un it sevišķi totalitāro režīmu šķiet paliek arvien mazāk un mazāk, tomēr ir arī valstis, kurās vērojams pretējs process. Viena no šādām valstīm ir Krievija, kur 20.gs. 90. gadu sākumā pēc Padomju Savienības totalitārās sistēmas sabrukšanas tika izvērstas plašas reformas demokrātijas virzienā, taču pēdējos gados, kopš Krievijas prezidenta amatā stājies Vladimirs Putins, ir vērojama tendence atkal atgriezties pie autoritārām metodēm varas realizēšanā, ierobežojot jau tā visai vārgo demokrātijas un federālisma attīstību. Taču šķiet pasaules demokrātiskās valstis tas uztrauc maz, ņemot vērā visai pozitīvo attieksmi, kas valda attiecībā pret prezidentu Putinu, it sevišķi no Francijas un Vācijas augstāko amatpersonu, sevišķi valstu vadītāju, puses. Jāatzīst gan, ka Krievijai Rietumeiropas acīs tīri veiksmīgi izdodas veidot demokrātiskas valsts tēlu, taču, manuprāt, galvenais iemesls pozitīvajai attieksmei pret Putinu ir tas, ka Rietumeiropai viņš liekas prognozējamāks nekā kādas citas nezināmas alternatīvas - Putina vadībā Krievija un tās politika ir stabilāka, iepriekš paredzamāka un līdz ar to arī pasaulei drošāka, kaut arī iespējams bieži pretēja Rietumu politikai un demokrātijas principiem, kuri bieži atkāpjas politiskā izdevīguma priekšā. Ir ļoti svarīgi uzzināt, kas notiek mūsu "lielajā" kaimiņvalstī, jo, lai arī kā kāds mēģinātu to noliegt, tomēr Krievijas ietekme uz Latviju ir ļoti liela, un, manuprāt, mēs esam ieinteresēti, lai Krievija būtu demokrātiska valsts, kas arī pret savām kaimiņvalstīm attiektos demokrātiski.
…
