-
Kārlis Hūns
Galvenokārt strādājis eļļas un akvareļa glezniecības tehnikās, iemīļotie sižeti ir vēsturiski notikumi, portreti, ainavas un tautas tipāži.
Hūns gleznoja romantizētas ainas no Francijas vēstures – gleznu nosaukumi bija, piemēram, "Bērtuļa nakts priekšvakarā", "Bērtuļa nakts epizode" , "Kārlis IX pie Koliņjī". Daudz pētīja vestures materiālus, lai varētu precīzi attēlot vidi, tērpus u.tml.
Vēlāk Hūns deva priekšroku sadzīviskajam žanram "Galdnieka darbnīca", "Bretaņas zemnieku sēta" , kā arī gleznoja intīmus un reprezentatīvus portretus "Sievietes portrets“
Gleznošanas tehnikā Hūns lietoja brīvu otas triepienu, izteiksmīgas faktūras, krāsainību. Hūns arī pievērsās akvarelim, kur plaši izmantoja gaismēnu attiecības. Viņš bija arī portretists, kā arī plenēra gleznotājs, ar Latviju saistītie darbi ir sadzīviskas ainiņas "Latviete pie skapja". Hūns pievērsa uzmanību tautastērpu studijām.
1855., 1858., 1859.,1860. un 1861. gados iegūtas Pēterburgas Mākslas akadēmijas lielās un mazās sudraba un zelta medaļas, par darbu “Bertuļa nakts priekšvakarā” iegūts akadēmiķa tituls, bet par “Bērtuļa nakts ainu” un “Čigānieti” – profesora vieta. 1865.– 70.g. ņēmis dalību Parīzes Salona izstādēs.…
Dzimis igauņa, skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Fridriha Hūna ģimenē. Mācījies Rīgas Doma skolā, 1850. g. pārceļas uz Pēterburgu, kur 1852.– 61. g. studē Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs – “Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās”, par ko iegūst lielo zelta medaļu, Krievijas impērijas muižnieka titulu un stipendiju uz sešiem gadiem. 1863. g. dodas uz Eiropu, kur apceļo Vāciju, Holandi, Beļģiju, Spāniju, Angliju, līdz 1871.g. dzīvo Francijas ziemeļos Normandijā un Briselē. Studēja Parīzē, galvenokārt pievērsdamies dabas un klasikas studijām. Ietekmējies no tādiem klasika meistariem kā Ticiāna, Tintoreto, Velaskesa u.c
