Mūsdienās ir izplatīts uzskats, ka ikvienu talantu kā īpašu apdāvinātību iespējams pamanīt jau bērnībā un, pēcāk to cītīgi attīstot, var gūt vērā ņemamus panākumus jau agrā jaunībā. Tagad ieraudzīt savā atvasē īpašo talantu kļuvis par daudzu jauno vecāku teju vai apsēstību, nereti pielāgojot savā bērnā atrastos dievišķo spēju krikumus personiski nerealizētajām un izsapņotajām vēlmēm. Būtībā vairums maldīgi iedomājas, ka talanta un radošā potenciāla attīstīšanas jēga ir sagādāt priecīgus mirkļus saviem vecākiem.
Nenoliedzami ir dzirdētas brīnišķīgas desmitgadīgas meitenes ārijas un redzēti elpu aizraujoši divgadīga zēna akrobātiskie triki, tomēr mani vienmēr interesējuši indivīdi, kas savas radošās virsotnes jeb akmi sasnieguši tieši brieduma gados, kam iemesli var būt visdažādākie – gan sadzīviskās realitātes ierobežojumi, gan pašpārliecinātības trūkums jaunības gados, gan pēkšņas intereses rašanās attiecīgajā jomā.
Viens no tādiem cilvēkiem ir brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju (Paulo Coelho), kas savu pasaulslaveno grāmatu „Alķīmiķis” saraksta un izdod 41 gada vecumā, personisko aicinājumu uz rakstniecību sākot īstenot tikai pāris gadu iepriekš. …
