XX gadsimta literatūrā vērojami daudzveidīgi meklējumi un atradumi dzīves izpratnē un tās mākslinieciskajā atveidojumā, ko iespaidojuši gan Pasaules kari, gan revolūcijas, gan iepriekšējo gadsimtu iedibinātās tradīcijas, gan jaunie izteiksmes iespēju meklējumi ne tikai literatūrā, bet arī tēlotājā mākslā, mūzikā. Tāpat ievērojama nozīme ir arī filozofiskās domas attīstībai. XX gadsimta rakstnieki tiecās izprast un arī attēlot savos darbos sarežģīto un pretrunīgo laikmetu un cilvēku tajā, viņi meklēja dažādas radošās izteiksmes iespējas, tāpēc arī tālāk attīstījās visdažādākie literatūras virzieni un stili.
Šajā saistībā ar Albēra Kamī romānu Svešinieks, aplūkojam eksistenciālisma žanru literatūrā.
Eksistenciālisms celies no latīņu vārda existentia (eksistence, pastāvēšana). Šīs filozofijas izejas punkts - ,,var nebūt, bet eksistēt”. Eksistenciālisma pamatā ir subjekts, tas kategoriski noliedz objektīvos likumus; jēgu, saturu, būtību neiekārtotajā pasaulē rada cilvēks. Arī otrs eksistenciālisma centrālais princips - ,,brīvības” izpratne - saistīts ar jebkādu morāles normu un likumu noliegumu. Pasaulē, kas atbrīvota no objektīvā satura, mērķiem un likumiem, eksistenciālismam drošs ir tikai ,,es” - cilvēka ,,brīvā izvēle”. Tas ir relatīvisma pamats: viss pieņemams, jebkurš mēģinājums, lai tikai tas būtu brīvās izvēles rezultāts.…
