Sovjetizācijas procesā Latvijā un Centrāl un Austrum Eiropā (turpmāk C un A Eiropa) ir gan daudz kopējas pazīmes, gan arī daudz atšķirīgas pazīmes, kas to raksturo.
Pirmkārt, atšķirīgs jau bija šo valstu stāvoklis pēc 2. Pasaules kara, jo Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā, bet C un A Eiropa tika iekļauta PSRS satelītvalstu sistēmā. Kas arī noteica to, ka Maskavas ietekme uz abām šīm teritorijām bija atšķirīga. Līdz ar to atšķirīga bija arī sovjetizācijas gaita, ko sākšu apskatīt ar politisko struktūru. Runājot par to, kas notika politiskajā struktūrā noteikti jāatzīmē, ka Latvijā vietējās varas struktūras bija PSRS varas struktūru analogi, kur vadošo vietu ieņēma Komunistiskā partija, kam nebija pat formālas pastāvības, kas kļuva par Vissavienības komunistiskās partijas teritoriālo nodaļu. Svarīgākos lēmumus pieņēma VK(b)P Centrālā Komiteja. Likumdevējs formāli bija Augstākā Padome. Pašvaldības lietas pārzināja vietējās Darbaļaužu deputātu padomes un izpildkomitejas. Partijas komitejas noteica ievēlamo deputātu kandidātu sastāvu. …
