Marss

Vairogveida vulkāni, krāteri un kanjoni
Marsa virsas klāj meteoru krāteri, līdzīgi kā uz Mēness. Marsa krāteri nosaukti astronomu un fiziķu vārdos- Keplera, Heršela, Heigensa, Maraldi, Louela, Kasīni.
Milzīga ir Hellādas zemiene, tās diametrs- 2300 km, ārējā loka diametrs-4000km,dziļums 9000 m. Iespējams, ka tā radusies kādas planētas trieciena rezultāta.

Vairogveida vulkāni pašlaik nav aktīvi, īpaši iespaidīgs ir Olimpa kalns. Tā augstums-24 km, tā pakājes laukuma diametrs-600km.
Tarsas augstienes vulkāni – Arsia, Pavonis, Ascraeus. Viss Tarsas apvidus ir kā puns Marsa garozā, kurš paceļas aptuveni 6 km virs Marsa vidējā līmeņa.
Kanjonu sistēma ir Marinera ieleja tās garums pārsniedz 4000 km, platums- 200 km, dziļums – 7000 m. Pazīmes liecina, ka Marsa virsu kādreiz, siltākos klimatiskajos apstākļos klājis ūdens.

Pavadoņi Foboss un Deimoss
Asafs Hols 1877. gadā atklāja abus Marsa pavadoņus.
Foboss ir viens no mazākajiem Saules sistēmas planētu pavadoņiem
Fobosa virsmu klāj hondrītiski ieži un tas ir diezgan tumšs.
Foboss nav sfērisks, tā izmēri ir 27 × 21,6 × 18,8 kilometri.
Foboss apriņķo Marsu 7 Stundās un 39 minūtēs

Fobosu klāj daudzi krāteri, pazīstamākais no kuriem ir Stikneja krāteris, kas nosaukts pa godu Asafa Hola sievas Andželīnas Stiknejas Holas meitas uzvārdam.

Deimosa sastāvs ir līdzigs Fobosam, taču Deimoss ir daudz gludāks un uz tā ir atklāti tikai divi ievērības cienīgi krāteri - Svifts un Voltērs - abi 3 kilometrus lieli.
Deimoss apriņķo Marsu 30 stundās un 21 min.
Deimoss vārdu ieguvis no sengrieķu mitoloģijā sastopamās Šausmu personifikācijas.
…