2014. gada Krimas aneksija un 2022. gada Krievijas uzsāktais karš Ukrainā vērš uzmanību gan uz NATO alianses, gan uz Baltijas valstu aizsardzības un atturēšanas pozīcijām. Baltijas valstīm esot aktīvākajām pārmaiņu aizstāvēm un aicinot pēc rīcības alianses citas dalībvalstis, arvien vairāk tiek aktualizēta nepieciešamība pēc NATO efektīvas spējas reaģēt pret Krievijas agresīvajām rīcībām, kas savukārt iezīmē vienu no priekšnosacījumiem ticamai atturēšanai Baltijas valstīs. NATO ir jābūt spējīgai pārliecināt Krieviju, ka jebkurš iebrukums Baltijas valstīs, rezultēsies ar ievērojami lielākiem zaudējumiem Krievijai nekā ieguvumiem, kā arī, protams, spējīgai pārliecināt, ka iebrukuma gadījumā sekos atbildes reakcija no NATO puses. Tostarp kā Baltijas valstu stiprās puses jāmin vairāki “priekšpasākumi”, kas potenciāli spētu mazināt pretinieka vēlmi iebrukt, tādejādi īstenojot veiksmīgu atturēšanas politiku no Baltijas valstu puses.…
