Ārstēšana. Svarīga ir lokāla antibiotiku ievadīšana un strutu atsūkšana no locītavas. Pirkstu imobilizē. Ja stāvoklis pasliktiās, atver locītavu. Izdara plašus abpusējus griezienus, evakuē strutas, locītavu skalo ar antiseptiskiem šķīdumiem un drenē. Vēlīnajā periodā izdara locītavas kaulu virsmu rezekciju, pat pirksta amputāciju vai eksartikulāciju.
Totāls pirksta panarīcijs
Totāls pirksta panarīcijs aptver visus parksta slāņus. Parasti tas attīstās kaula, locītavas vai cīpslas maksts novēlota iekaisuma rezultātā, nereti nepareizas ārstēšanas dēļ.
Patologanatomiskā aina. Novēro kaulu, locītavu, cīpslu un mīksto audu strutainu imbibīciju.Attīstās daudzas fistulas, pa kurām izdalās nekrotiskas audu masas, strutas, kaula sekvestri un atmirušu cīpslu gabaliņi. Pirksts stipri deformējas.
Klīniska aina. Pastāv izteiktas izmaiņas, pirksts stipri pietūcis un apsārtis. Āda cianotiski sārta. Kustības nav iespējamas. Redzamas fistulu atveres. Izteikts lokāls sapīgums. Pievienojas vispārējās parādības – slikta vispārējā sajūta, nespēks, galvassāpes, augsta temperatūra. Rentgenuzņēmumos redz kaulu osteoporozi, sabrukuma perēkļus un atsevišķus sekvestrus.
Ārstēšana. Iespējama tikai operatīvā ārstēšana. Izdara pirksts amputāciju vai eksartikulāciju.
…
