Ja runā par Kārļa Skalbes ētiskajām atziņām pasakās, tad sākumā ir jāpiemin pats Kārlis Skalbe. Viņš ir apbūris ne vienu vien cilvēku ar savām pasakām. Autors ieved lasītāju pirmatnējā, mītiskā, neprognozējamā pasaulē, kur ir iespējama dvēseļu staigāšana un kur cilvēks, beidzis šīs zemes gaitas, var pārvērsties kokā. Kaut daži vārdi ir uzsvērti tik nemanāmi, kā dūnas pieskāriens, vēlāk tieši šis mirklis liks tev atcerēties pasaku, tās gaitu un atrisinājumu. Vārdu rotaļa pati ir kā pasaka, kurai visu laiku pat nav iespējams izsekot līdzi. Un ne jau ar prātu Skalbes pasaku varoņi nojauš ceļu, kas viņiem ejami.…
