Šajā darbā plaši analizēta Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis”, pievēršoties tās sižetam, kompozīcijai, galvenā varoņa rakstura attīstībai, ceļa un māju motīvam, pārdabiskajiem tēliem, pārbaudījumiem, labā un ļaunā pretstatam, kā arī darba simboliskajai un audzinošajai nozīmei. Darba mērķis ir parādīt, ka “Sprīdītis” nav tikai bērniem domāts piedzīvojumu stāsts par mazu zēnu, kurš dodas pasaulē meklēt laimi, bet arī dziļš darbs par cilvēka pieaugšanu, pašizziņu, drosmi, atbildību, piederību un atklāsmi, ka īstā laime ne vienmēr atrodas tālumā, bet var būt turpat, kur cilvēks sākotnēji nav pratis to saskatīt.