Piektdiena
Rīta aplis: Audzinātāja ar katru sasveicinās un pasaka ”Labrīt...kā Tu šorīt jūties? Kāpēc?” Tad seko kustību dzejolis:
Labu rītu rociņām (pamāj) - labus darbus darīt tām! (dūrītes "sit" vienu uz otras)
Labu rītu kājiņām (izstiepj uz priekšu vienu kāju) - labus ceļus staigāt tām (soļo uz vietas vai pa apli- staigāt tām, staigāt tām...)
Labu rītu galviņai (šūpo galvu) - labas domas domāt tai (paijā galvu)
Pēc kustību dzejoļa, katrs bērns noskaita savu četrrindīti, ko skaitīs pēcpusdienas pasākumā pie eglītes.
Pēc rīta apļa, bērni kopā ar audzinātāju gatavo piparkūku mīklu un glazūru. Tiek ceptas piparkūkas, fonā skan Ziemassvētku dziesmas (Ak eglīte, Putnu Balle – Divi eņģeļi, Circenīša Ziemassvētki, Ingus Ulmanis – Karameles u.c. ) un bērni gatavojas vakara pasākumam.
Pēcpusdiena: Ar dejām, dziesmām, izstādi un svētku galdu tiek sagaidīti Ziemassvētki.
…
PII nedēļas izvērstai plāns „Es gatavojos Ziemassvētkiem!” „Es gatavojos Ziemassvētkiem!” Bērnu vecums 5 – 6 gadi Mērķis: Sekmēt bērna izpratnes veidošanos par Ziemassvētkiem, to nozīmi. Veicināt pozitīvu attieksmi pret dabu. Trešdiena. Priekšmeti: latviešu valoda, dabas zinības, matemātika Rīta aplis: Audzinātāja ar katru sasveicinās un pasaka ”Labrīt...kā Tu šorīt jūties? Kāpēc?” Tad seko kustību dzejolis: Labu rītu rociņām (pamāj) - labus darbus darīt tām! (dūrītes "sit" vienu uz otras) Labu rītu kājiņām (izstiepj uz priekšu vienu kāju) - labus ceļus staigāt tām (soļo uz vietas vai pa apli- staigāt tām, staigāt tām...) Labu rītu galviņai (šūpo galvu) - labas domas domāt tai (paijā galvu) Pēc tam tiek noskaidrots, cik dienas palikušas līdz Ziemassvētkiem. Audzinātāja pieliek sniegpārsliņu atbilstošajam datumam kalendārā un kopā ar bērniem runā „Šodien ir .. datums un līdz Ziemassvētkiem palikušas .. dienas!” Bērni ar audzinātāju sasēžas aplī. Audzinātājai ir sagatavoti dažādu dzīvnieku attēli, ar bērniem tiek pārrunāts, kas tie ir par dzīvniekiem, ko viņi ēd, kur dzīvo un vai guļ ziemas miegu. Kad ar dzīvniekiem viss noskaidrots, tad audzinātāja uz grīdas izliek dabas veltes (āboli, burkāni, zīles, koku mizas u.c.). Ar bērniem šīs dabas veltes tiek sagrupētas un saskaitītas, liktas augošā un dilstošā kārtībā, salīdzinātas pa 2 pēc lielumiem u.c. Tad kad viss saskaitīts un sagrupēts, bērni ar audzinātāju dodas ārā uz tuvējo mežmalu un iekarina šīs veltes zemākajos koku un krūmu zaros, lai meža zvēriem būtu ko ēst. Pēc šī darbiņa, dodoties atpakaļ uz grupu ar bērniem tiek pārrunāts, ko kurš dzīvnieks ēdīs.
