Valsts interesēs mūsdienu Japānā ilgu laiku nav bijis veicināt pārmaiņas šai tradicionālajā dzīves modelī. Valsts un privāto kompāniju struktūra ir veidota, orientējoties uz vīriešu un neprecētu sieviešu darbaspēku, kā arī uz precētu sieviešu papildus darbu. Salīdzinoši jaunais likums, kas ticis pieņemts, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību darbavietā1, lāgā nedarbojas un tiek uzskatīts tikai par legālu līdzekli, kas palīdz stiprināt status quo2. Arī pirmsskolas audzināšanas un sociālās apdrošināšanas sistēma ir strukturēta, paredzot, ka mazuļi un vecie ļaudis atrodas galvenokārt ģimenes aprūpē. …
