Slāpekļa oksīdi un slāpekļskābe

Slāpekļa oksīdi.
N2O
Ieelpojot nelielu daudzumu slāpekļa (I) oksīdu tiek nomākta sāpju sajūta, tāpēc šo gāzi nereti lieto norkozei. Lielāks daudzums N2O uzbudina nervu sistēmu un rada jautrības sajūtu, tāpēc šo gāzi sauc arī par “smieklu gāzi”.
NO
Sāpekļa (II) oksīds slikti šķīst ūdenī.Dabā slāpekļa (II) oksīds veidojas no gaisa slāpekļa un skābekļa elektriskās izlādes (zibens) rezultātā. Skābekļa klātbūtnē tas pārvēršas par brūnu gāzi – NO2
Rūpniecībā to iegūst no amonjaka, bet laborarorijā – iedarbojoties uz varu ar slāpekļskābes šķīdumu (1:1).
Slāpekļa (II) oksīds ir sāļus neradoš oksīds.
N2O3
Slāpekļa (III) oksīds pastāv temperatūrās, kas ir zemākas par tā viršanas temperatūru (3,50 C ). Augstākā temperatūra tas pārvēršas NO un NO2. Slāpekļa (III) oksīdu var iegūt, atdzesējot NO un NO2 maisījumu (1:1).N2O3 atbilst slāpekļpaskābe.
NO2
Slāpekļa (IV) oksīds (slāpekļa dioksīds) parastos apstākļos ir indīga gāze ar raksturīgu smaku. Tas veidojas, slāpekļa (II) oksīdam pievienojot skābekli. Laboratorijā NO2 iegūst, iedarbojoties koncentrētu slapekļskābi uz varu.
Slāpekļa (IV) oksīds labi šķīst un reaģē ar ūdeni.Skābekļa klātbūtnē NO2 reakcijā ar ūdeni veidojas slāpekļskābe, šo reakciju izmanto slāpekļskābes iegūšanai rūpniecībā.
NO2 reaģē ar sārmu šķīdumiem.
Slāpekļa (IV) oksīdu lieto arī par oksidētāju.
N2O5
Slāpekļa (V) oksīds ir nestabils savienojums – tas pakāpeniski sadalās, bet uzkarsēts var pat eksplodēt.
N2O5 ir spēcīgs oksidētājs un tāpēc tas ir ugunsnedroš.
Slāpekļa (V) oksīdam atbilst slāpekļskābe HNO3.

…