Ķirurģisku slimību ārstēšanas modeļi med. nozare. kura slim., ievain, deformāc. ārstē ar manuālām vai operatīv. met. Iedala l –vispārējā- vēdera dob. org , onkoloģija, ādas, zemādas saslimšanas 2. Specializētā – kardio, bērnu, asinsv., acu, ginekol., uroloģija, traumatoloģija. Ārstēšanas un aprūpes īpatnības specializ. nod., op.zāle, un personāls, oper. tehnika, sadarbība ar anesteziologu, pārsiešanas telpas aseptika antiseptika, ķirurģiska infekc. un antibakteriāla th, sadarbība ar radiologiem, visdārgākā med. nozare. Ārstēšanas modeļi - amb. ķirurģija- procedūras vietējā vai lokālā anestēzijā. 2. dienas stacionārs jeb vienas dienas ķirurģija - nav nepieciešams nakti pavadīt stacion. (trūces, hemoroīdi, ž.pūšļa laparaskopija) 3. stacionārā ķirurģija - sarežģītas, garās operācijas, svarīgs pēcoperācijas periods, augsts risks.
2 Ķirurģisko pacientu izmeklēšanas galvenie principi.
Klīniskās izmeklēšanas metodes: anamnēze – subjektīvais stāvoklis un sūdzības,sūdzības apskates laikā, aptauja pa aptauja pa organu sistēmām Saslimšanas anamnēze – slim. simpt. attīstība dinamikā, sākumā apraksta pamatslimību, pēc tam blakussaslimš.Slimību anamnēze- pārciestās slim., ac. inf. slim. Dzīves anm.- īsi biogr. dati, dzimumdzīves, profesionālā, sadzīves anm.- kaitīgie ierad., medik. nepanesība, asins parliešanas,Ģimenes anam.- dati par ģim. loc. sasl.…
