Alternatīvās teorijas izglītībā ne vienmēr nozīmē tām atbilstošas prakses pastāvēšanu. Visbiežāk to elementi tiek iekļauti jau tradicionālajās izglītības sistēmās. Parasti šādas teorijas vai nu kompensē pretrunas un nepilnības, kas raksturīgas tradicionālajai izglītībai, vai piedāvā kardināli jaunu skatījumu uz cilvēku - bērnu, ko pamato ar attiecīgu filosofiju. Pie pēdējām pieder arī R.Šteinerta izveidotā Valdorfpedagoģija, kas pasaules mērogā iemantojusi nelielu, taču visai noturīgu uzmanību.
Latvijā nekad nav bijuši īpaši populāri dažādi alternatīvo pedagoģiju virzieni un mūsu sabiedrībai nav nācies plaši diskutēt par to nepieciešamību. Taču vienlaikus oficiālā izglītības sistēma regulāri izpelnās asu kritiku, tādēļ laiku pa laikam sabiedrības uzmanības lokā nonāk arī alternatīvo pedagoģiju idejas. Liekas it kā sabiedrība ik pa brīdim sev jautātu: "vai nav pienācis laiks kaut ko mainīt?". Arī šobrīd pastāv uzskats par krīzi izglītībā. Varbūt mums būtu laiks iepazīties ar citiem viedokļiem par audzināšanu, mācīšanos un cilvēku šajos procesos.…
