Pastāv vairāki uzskati par to, no kura līdz kuram vecumposmam īsti ir „adolescence”, jeb jauniešu vecumposms. Es pievienojos Gunas Svences teiktajam, ka jauniešu vecumposms ir no 15 līdz 18 gadiem.
Šajā vecumposmā būtiskais ir Es identitātes atrašana vai arī tās intensīva meklēšana, profesijas izvēles saskaņošana ar pašnovērtējumu un pretenziju līmeni, visu kognetīvo procesu intelektualizācija, seksuālo attiecību nozīmes pieaugums.
Jauniešu vecumposmā notiek jaunieša stabilizēšanās, 2/3 viņš jau ir kā pieaugušais, bet tajā laikā notiek dažādas emocionālas „dziņas un vētras”. Tajā laikā cilvēks meklē savu īsto ES (patību) , uzdodot jautājumus: kas es esmu? kāda ir dzīves jēga? kas gaida nākotnē? Jauniešus interesē globālas problēmas: DIEVS, CILVĒKS, PASAULE, KOSMOSS, MORĀLE u.tml. Šajā vecumposmā jaunieši tiecas pēc mīlestības, tuvības, tajā paša laikā mēģinot izprast sevi, tāpēc arī saka, ka viņiem ir paaugstināta tieksme uz pašanalīzi.…
