-
Efektīva saskarsme
Sākotnēji ir svarīgi izprast sevi kā personību, kā personu, izprast un apzināties savas spējas un dotības, lai varētu izdarīt secinājumus un aptvert ko tieši tu spēj paveikt un cik tas būs kvalitatīvi un kādu iespaidu tas atstās uz apkārtējiem indivīdiem – pozitīvu, negatīvu vai neitrālu. Cilvēks vienmēr dzīvo citu cilvēku vidū. Tas liek viņam uzturēt noteikta veida kontaktus ar šiem cilvēkiem.
Mūsdienu uzvedības nosacījumi un uzvedības normas izstrādātas, pamatojoties uz pieredzi, kas uzkrāta gadsimtiem ilgā laikā. Tomēr atsevišķām tautām un nācijām ir sava uzvedības kultūra, kura balstās uz noteiktām tradīcijām un mentalitāti. Diemžēl ir ne mazums cilvēku, kuri uzskata, ka ievērot uzvedības normas nozīmē sevi pazemot. Viņiem šķiet, ka pievērst uzmanību tam, kā ģērbties, sēdēt, sasveicināties, ir laika tērēšana sīkumiem. Taču tieši šie “sīkumi” veido mūsu dzīvi. Tā saucamie sīkumi nosaka saskarsmes noteikumus starp dažāda dzimuma un vecuma cilvēkiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām, palīdz pieņemt pareizo lēmumu dažādās situācijās. …
Visa dzīve ir nepārtraukts saskarsmes process. Katrs cilvēks pastāvīgi atrodas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Cilvēks mācās, strādā, atpūšas un nepārtraukti kontaktējas ar citiem. Cilvēki nevar bez cilvēkiem blakus ar kuriem var saskarties, jo saskarsmē cilvēki apmierina savas sociālās vajadzības, tajā skaitā, arī vienkārši vajadzību pēc otra cilvēka. Savstarpējās attiecībās cilvēki vienmēr izpauž savu attieksmi pret saskarsmes partneri, viņa uzvedību, viedokli. No savstarpējās attieksmes ir atkarīgas attiecības un to rezultāts. No tā, kā noris saskarsme un veidojas cilvēku savstarpējās attiecības, ir atkarīgi panākumi darbā un dzīvē, saticība un laime ģimenē, saprašanās ar citiem cilvēkiem, noskaņojums un garastāvoklis, darba spējas, dzīvesprieks un pat mūža ilgums. Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to sevi. Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, skolā, studiju laikā un profesionālajās gaitās. Bieži vien tieši saskarsme ir „tramplīns” personības pašnoteiksmei domās un darbos.
