Salīdzinot izlasītos Platona un Ksenofonta sokratiskos dialogus mani galvenie secinājumi ir šādi:
Dialogu uzbūves ziņā Ksenofonta darbi ir atstāstījumā formā, turpretim Platona dialogi ir tiešu sarunu repliku veidā.
Platons iztiek bez dažādiem iespraudumiem un lasītāju uzrunāšanas, kamēr Ksenofonts ir iekļāvis savus paskaidrojumus, atziņu kopsavilkumus.
Abu autoru dialogos Sokrata katrreizējais sarunu biedrs spēlē sekundāru lomu un pats Sokrats vienmēr ir dominējošais tēls.
Ksenofonts Sokrātu attēlo mazāk ironisku savos izteikumos ar sarunu biedriem un salīdzinoši vienkāršāku, varētu pat teikt, ka draudzīgāku nekā Platons.
Abu autoru darbos Sokrāts strādā ar savu dažādo (dihotomiskie, slēgtie, retoriskie) jautājumu metodi. …
