Draudi veselībai kā tūrisma industriju graujošs faktors
Tas, ka cilvēka pārvietošanās no vienas vides un klimata uz citu nereti ietekmē viņa veselību no vieglas saslimšanas līdz nāvei, ir zināms kopš seniem laikiem. Angļu hronists 1792.gadā rakstīja, ka ceļošana ir laimes grāvēja. Vēsturnieki izpētījuši, ka Atēnu mēris, kas plosījies 403.g.p.m.ē., bijis galvenais cēlonis, kas sagrāvis milzīgo Persijas impēriju. 15.gs mēra epidēmijas dēļ uz 40 dienām tika apturēti kuģi, bloķēti ceļotāji un kravas. Kopš tiem laikiem tiek lietots termins karantīna. 1347. gada mēra epidēmija, saukta par melno nāvi, atņēma dzīvību gandrīz pusei Eiropas iedzīvotāju. Zināms, ka Amerikā pēc Kolumba ierašanās parādījās bakas, sifiliss un masalas. Meksikas iekarošanas laikā plosījās baku epidēmija, kas iznīcināja pusi acteku. Tā saucamā spāņu gripa 1918. - 1919. gadā nogalināja 50 miljonus cilvēku. Zinātnieki uzskata, ka reiz uzliesmojusi epidēmija var atkārtoties jebkurā laikā, nogalinot pat līdz 150 miljoniem cilvēku. …
