„Zaķītim bij’ sapnis jauks,
Priekšā milzīgs burkānlauks.
Sniegi snieg un puteņo,
Vējš griež sniegu virpuļos,
Kā lai tiek līdz burkāniem?
Kopīgi noskaidro, ko zaķis redzēja sapnī, kas viņam garšo, vai bija viegli brist pa dziļu sniegu. Attēlo brišanu pa sniegu augstu cilājot kājas. Vēlreiz bērniem pārjautā , no kurienes sniegs nokrita? ( mākoņiem). Tad katram bērnam tiek iedot spilvens (mākonis) un bērniem , iztēlojoties, ka viņi ir mākoņi, „jāpeld” pa debesīm ( grupu), ( uz celīšiem tupot uz spilvena, ar roku palīdzību jābrauc uz priekšu). Nemanot audzinātāja met saplucinātas vates piciņas ( sniegu), aicinot arī bērnus ķert un mest gaisā sniegu, „taisot lielu puteni”. Tālāk tiek dots uzdevums sniedziņu sapūst vienā lielā mākonī. Kad tas izdarīts, audzinātāja noņem kartona mākoņus, bērniem mākoņi jāpiepilda ar sniegu un to var izdarīt :vates piciņas – sniegu pielīmējot uz mākoņiem.
…
