Ethos (grieķu val. ethos – pierasta dzīvesvieta, paradums, tikums, raksturs) izsaka kaut ko stabilu visumā un cilvēku dzīvē, darbošanos noteiktā laikā un telpā. Pasaule veidota kā telpa – ethos, kas kalpo cilvēku attīstībai.
Aristotelis no vārda ethos atsavina ethicos – ētisks, raksturs, tikums. Viņš ētiku iekļauj praktiskajā filozofijā saistot to ar politiskiem, tiesiskiem, ekonomiskiem jautājumiem. Ētikai praktiskajā filozofijā jāatbild uz jautājumu Kas man jādara? Kanta ētikā atbilde uz šo jautājumu ir - jādara tā lai būtu labi, ja visi tāpat rīkotos un jāizturas pret otru cilvēku galvenokārt kā pret mērķi nevis līdzekli.
Arvien lielāka uzmanība tiek vērsta uz ētiku uzņēmējdarbībā. Presē bieži parādās raksti par likumīgiem un nelikumīgiem darījumiem, kas cieši saistīti ar ētikas problēmām. Piemēram, uzņēmējs ceļ sev māju ar baseinu un daudzām citām “ekstrām”, bet tai pašā laikā saviem darbiniekiem, kas dienā strādā vidēji 12 stundas maksā minimālo algu. Protams uzņēmējs savus uzņēmējdarbības laikā iegūtos līdzekļus drīkst izmantot, kā vien vēlas, bet vai tas ir ētiski attiecībā pret darbiniekiem?…
