Liberālisms pats par sevi ir krass pretstats reālismam, jo reālisms, kā iepriekš minēts, paredz domu, ka karš ir neizbēgams, starptautiskās attiecības ir anarhija, kurā sarežģījumus rada varas dilemma un cīņa katram par sevi, vai nu unipolārā vai multipolārā pasaulē, savukārt liberālisms, iestājoties par cilvēktiesībām, brīvību, toleranci un demokrātiju paredz konflikta risināšanu mierīgā ceļā un iespējamību novērst karu.
Piemēram, viena no liberālajām teorijām, demokrātiskā miera teorija, paredz, ka starp demokrātiskām valstīm nevar izcelties liela apjoma, nozīmīgs karš. Iemesls šādai teorijai ir apgalvojums, ka valstis, kurās valda demokrātiski režīmi, viena ar otru neuzsāk karu, jo demokrātijas pamatā ir risināt jautājumus mierīgos ceļos, ar sarunām. Otrkārt, tā, kā demokrātija ir tautas vara un kara sekas cietīs tauta, tā neatbalstīs karu. Šāds uzskats ir pret neoreālisma uzskatu, ka valsts iekšpolitika neietekmē starptautisko sfēru.
Demokrātiskā miera teorija ir pretstats reālistu varas balansa teorijai, kas, savukārt, paredz, ka lielvaras vienas, vai valstu savienībā, var veidot hegemoniju un varas balansu ar citām valstīm, tādējādi novēršot agresiju. Šī ir klasiskā reālisma teorija, kas paredz vienīgo veidu, kā sakārtot starptautiskās attiecības un panākt mieru.
…
