Donoru kustība Latvijā un Daugavpilī 2000. - 2007.gadā

Lai slimnīcās asins rezervju būtu pietiekami daudz , par donoriem vajadzētu kļūt 5 % Latvijas iedzīvotāju . Taču kā liecina statistiskie dati asinis nodod aptuveni 1,5 līdz 3 % . Tāpēc ir pa laikam asins rezerves katostrofāli izsīkst . Turklāt vienam slimniekam ar viena donora nodotu asins devu nepietiek – politraumas guvušam pacientam var būt nepieciešams 20 donoru asinis , apdegumu ārstēšanai – vairāk nekā 60 , asins vēža gadījumā pat 250 cilvēku ziedotas asinis . Bez tam donoru asins komponentu pārliešanas palīdz izdzīvot un saglabāt veselību tūkstošiem slimnieku , tai skaitā – jaunpiedzimušiem , dzemdētājām , slimojošiem bērniem , slimniekiem ar asins saslimšanām , traumām , ķirurģiskiem slimniekiem ar akūtām asiņošanām , operācijām . [7.]
7 % no ķermeņa svara ir organisma šķidrie audi – asinis , t.i. apmēram 5 litri . Par donoru var kļūt veseli , 18 līdz 65 gadus veci cilvēki , kuri sver ne mazāk par 50 kilogramiem . Veselam cilvēkam neliels asins zaudējums nekaitē . Tas veicina asinsrades procesu aktivizēšanos . [7.]
Taču maldās tie , kas domā – nenodošu asinis , jo tās taču man pašam vajadzīgas . Neviena šūna , arī asins šūna (veselam cilvēkam ir apmēram 25 triljoni eritrocītu) , nedzīvo mūžīgi . Aptuveni 90 dienu laikā neatkarīgi no tā , vai asinis nodotas vai ne , pakāpeniski sabrūk un atjaunojas visi eritrocīti , kas ir cilvēka organismā . Donors asinis var ziedot 5 reizes gadā , bet sievietēm to neiesaka darīt biežāk kā 3 vai 4 reizes gadā . Starp atkārtotas asins nodošanas reizēm jāievēro 2 mēnešu intervāls . Donors dzīves laikā var nodot 150 litrus asiņu vai 600 litrus plazmas . [1.,31.]
Mūsu valstī gada laikā sagatavo : 16,5 tonnas eritrocītu , 1 tonnu trombocītu un 25 tonnas plazmas .Valsts asinsdonoru centrs ik dienas izsniedz 30 līdz 40 litrus eritrocītus un plazmas . [7.]…