Pie jaunajiem medijiem varētu pieskaitīt internetu, tīkla vietnes, datoru multimedijus, datorspēles, CD-ROM un DVD, virtuālo realitāti. Jaunie mediji ir: grafikas, kustīgi attēli, skaņa, forma, telpa, teksti, kas ir kļuvuši skaitļojami, tas ir, veido vēl vienu datorinformācijas kopumu. Taču ir daudz citas lietas un parādības, ko radījis tieši augstāk minētais. Tās būtu, piemēram, mūsdienu kinofilmas, ar datoriem veidotas reklāmas u.c. Vai šīs lietas būtu pieskaitāmas pie jaunajiem medijiem vai ne – tas ir strīdīgs jautājums. Atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, jaunie mediji skar visus komunikācijas līmeņus, ieskaitot iegūšanu, manipulāciju, glabāšanu un izplatīšanu; tie ietekmē arī visus mediju veidus – tekstus, nekustīgos attēlus, kustīgos attēlus, skaņu un telpiskās konstrukcijas. Ar noteiktu datorinformācijas kopumu, parastie mediji kļūst par jaunajiem medijiem.
Jaunie mediji saistīti ar skaitļošanas tehnoloģiju un mediju tehnoloģiju saplūšanu. Tiem raksturīgas šādas pazīmes:
1) Jauno mediju objektu var aprakstīt formāli( matemātiski). Piemēram, attēlu vai formu var aprakstīt izmantojot matemātisku funkciju.
2) Jauno mediju objekts ir pakļauts algoritmiskām manipulācijām. Piemēram, lietojot noteiktu algoritmisku funkciju, mēs varam fotogrāfiju attīrīt no „trokšņiem” , uzlabot tās kontrastus, piešķirt formu vai mainīt proporcijas. Precīzāk, mediji kļūst programmējami.…
