A.Grīna romāns stāsta par latviešu strēlniekiem pirmā pasaules kara laikā. Lai gan strēlnieki cīnās par Latviju, visa romāna garumā tiek vīts cauri arī jaunāko strēlnieku mīlas jūtu tēlojums. Pat kara apstākļos jaunākie strēlnieki nevar aizmirst savas pirmās iegūtās mīlestības jūtas un pārdzīvojumus. Īpaši jauniešu jūtas tiek aprakstītas I un III nodaļā.
Šajā romānā neskaitot kara ainas tiek aprakstītas jauniešu attiecības kara laikā. Meitenes un kareivji sola mīlēt viens otru, bet kara laikā viena meitene nebija tikai viena kareivja meitene[„to tagad apraud savas desmit līgavas”], tāpēc romānā parādās arī greizsirdības izpausmes. [„Zem auss uz manas meitenes kakla ir saskatāms iezilgans laukumiņš, viss nokaisīts sīksīkām , iesarkanām punktītēm. Tādus mēdz atstāt karstu skūpstītāju lūpas, bet manējās aizvakar šo vietu neaizskāra, un es zvēru- aizvakar Mirdzas kakls bija caurcaurēm balts.”].…
