Neapskatīts vēl aspekts ir visa procesa vērotājs jeb Ceļotājs. Viņš ir ne tikai vienaldzīgā Eiropa, bet gan arī bērns un inteliģence, kurai uz saskrāpētas paplātes tiek pasniegta ideoloģiskā audzināšana. Virsnieks cenšas panākt to, ka prātā tiek veiksmīgi kultivēta doma, ka terors ir dabiska ikdienas sastāvdaļa, kura ir vitāli svarīga sabiedrības funkcionēšanai hierarhijas ietvaros. Tomēr Ceļotājs kā nedzimušais pakļauties analizē situāciju pēc iespējas objektīvāk un nospriež, ka paliks tikai vērotāja lomā. Viscaur ekskursijai, kas tiek dāvināta Ceļotājam, Virsnieks arī liek noprast par sevi kā varoni, kurš spēj identificēties ar vairumu tautas likstām, izmantojot moku rīku, lai labotu militārās bāzes problēmas.…
