Interpersonālā maldināšanas (krāpšanas) teorija.
Daudzas sociālās problēmas izriet no neefektīvas interpersonālas komunicēšanās, tāpat kā daudzas problēmas spēj atrisināt tieši veiksmīga komunikācija.
Šķietami „nevērīga” komunikācija ir vērojama arī ikdienā, interakcijā (mijiedarbībā) cilvēku starpā.
Kā mēs zinām, „komunikācija ir problēma, bet kompānijas negrasās apspriest to ar saviem nodarbinātiem”.
Personālā sastāva trenēšana ir galvenais uzdevums, kas palīdz neizglītotus, nemotivētus un bez iemaņām cilvēkus iesaistīt darba spēka procesā un paturēt viņus valdības ilggadīga oficiālā darba un uzņēmēju darba vajadzībām. Mūsdienās tiek plaši pielietotas arī darba vietu komunikācijas programmas. Rūpīga komunikācija mēdz glabāt (krāt) pāris šo procesu līmeņu ieguvumus.
Pirmais ir darba intervija. Ļoti palīdz iepriekšēja trenēšanās ar sevi pirms īstās darba intervijas. Jāpiedomā pie atbildēm uz jautājumiem, ko varētu jautāt darba devējs. Atbildēm jābūt pareizi konstruētām, konkrētām. …
