„Magones sēkliņa
Uz delnas kā zemes
lode
Brīnišķīga sajūta”
(Z.Bekmanis)
Dārgākās lietas un sajūtas nav iegūstamas par naudu. Dvēseles bagātības. Sajūtu lidojumi. Netveramie mirkļi, kuri vārdos nav aprakstāmi.
Paveros debesīs, mākslinieks triepieniem uzklājis gaiši zilo, balto un dzelteno krāsu. Vienota krāsu gamma, debešķīgi toņi. Izcils meistardarbs! Vai kāds spēj šo visu patiesi novērtēt? Brīdi, kurā liekas, ka apstājas visu pasaules pulksteņu ceieri.
Bet es tagad došos, došos pastaigā savas dzīves parkā. Zinu, ka jāspēj ieraudzīt to gaistošo un paliekošo, izrādes un patiesības īstumu. Bet citreiz liekas, ka tas ir tik grūti! Es centīšos būt atklāta pret sevi un sākt uzticēties intuīcijai, jo māksla ir redzēt aizvērtām acīm, sajust skaisto un nenomaldīties no sava Ceļa. Kāds gudrs cilvēks man reiz teica, ka viss rodams sevī. Un es tam ticu.
Pasaules likteņi spēlē riču raču uz manas mājas lieveņa. Viņi gvelž muļķības, ka cilvēki ir akli un tikai retais spēj ieraudzīt, ka visas atbildes uz viņu jautājumiem ir tepat sameklējamas, pat nav jārod spēks, lai meklētu, tās jau ir acu priekšā tikai jāieskatās ciešāk.
…
