Ernesta Hemingveja romāns „Ardievas ieročiem”, izdots 1929. gadā, un kā „Rakstu” otrā sējuma pēcvārdā norādījis M. Mendelsons, ir paša autora pirmā pasaules kara pieredzes atspoguļojums, kad Hemingvejs, būdams vēl pavisam jauns, iestājās itāliešu armijā un tika smagi ievainots (Mendelsons, 641. lpp.). Turklāt jāatzīmē, ka aci pret aci sastapis un izjutis šausminošo kara spēku, autors saprot tā bezjēdzību, neatbilstību tik ļoti izdaudzinātajām cēluma un patriotisma idejām, kurām pats kādreiz tik ļoti bija ticējis.
„Ardievas ieročiem” ar savu neparasti plastisko un ekspresīvo vēstījumu par pirmo pasaules karu, tā asinskāro, ilkņiem pilno rīkli, kas izbadējusies rija un rija visu, kas tai pagadījās pa rokai, ir atradis ceļu gan uz 20. gs., gan uz 21. gs. lasītāju sirdīm, ieņēmis nozīmīgu vietu un lomu 20. gs. reālisma literatūras kopainā un ietekmējis tās turpmāko attīstību. …
