Āda sastāv no epidermas, īstās jeb pamat ādas un zemādas audiem.
Epiderma jeb virsāda sastāv no daudz slāņaina polimorfa epitēlija. Pašā ārējā epidermas slāņa šūnas pārragojas un pakāpeniski nolobās, bet no apsakošas to vietā nāk jaunas šūnas. Epidermas dziļajos slāņos atrodas pigmenta šūnas, no kurām ādai rodas atbilstoša krāsa.
Īstā āda jeb pamat āda iedalās paugurainā slānī un tīklainā slānī. Tā ir bagātīgi apgādāta ar nervu galiem un asinsvadiem.
Zemādas audi sastāv no saistaudu kūlīšiem un taukiem, kas nogulsnējās zem ādas un noder par barības materiāla rezervi.
Ādā atrodas daudz tauku dziedzeru, kuru vairums lokalizējas ap matu sakni. Šie dziedzeri producē ādas traukus, kas ieziež matus un ādas virsmu.
Ādas dziļajos slāņos atrodas sviedru dziedzeri, kas tur iestiepjas kamoliņa veidā. To izvadkanāli ir garas, tievas caurulītes, kas atveras ādas virspusē ar maziem izvadkanāliņiem, kurus sauc par porām. Sviedru dziedzeru skaits cilvēkam ir apmēram 2 miljoni. It īpaši daudz to ir plaukstās un pēdas plantarajā pusē. Sviedru dziedzeri ir izdalīšanas orgāns, kas sekmē vielu maiņas norisi.…
