Evaluation:
Published: 28.06.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 1.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 2.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 3.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 4.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 5.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 6.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 7.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 8.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 9.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 10.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 11.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 12.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 13.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 14.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 15.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 16.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 17.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 18.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 19.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 20.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 21.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 22.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 23.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 24.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 25.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 26.
  • Presentations 'Sabiedriskie kukaiņi', 27.
Extract

Māte viena pati pirmos bērnus aprūpē un ēdina, kamēr pēcnācēji izaug un iekūņojas. 
No neapaugļotajām olām attīstījušies kukaiņi ir tā saucamās darba lapsenes, kas pārņem no mātes visus saimnieciskos darbus, vienlaikus pildot kareivju jeb sargu funkciju. Darba lapsenes ir neauglīgas.

Vasaras nogalē saimes māte pārtrauc radīt darba kukaiņus un sāk dēt apaugļotas olas. Tā Atdzīvina īpašā vēderiņa veidojumā iekonservētas vīrišķās dzimumšūnas, kas tur glabājušās gadu – kopš apaugļošanās iepriekšējās siltās sezonas nogalē –, un ļauj tām porcijās pievienoties garām slīdošajām olšūnām. No apaugļotajām olām veidojas jaunas auglīgas mātītes un tēviņi.

Termīti
 Līdzīgi kā skudrām, daļai bišu un lapsenēm, termītiem ir sīki izstrādātas sociālās struktūras. Dažādi darbi ir sadalīti starp atšķirīgiem indivīdiem, kuri ir speciāli pielāgoti noteiktām darbībām.

Mātīti kas ir sapārojusies un dēj olas sauc par karalieni, bet termītu kas ir sapārojies un uzturas karalienes tuvumā ir karalis, kas pārojas tikai ar to karalieni. Diezgan bieži termītu pūznī var būt vairāki reproduktīvie pāri. Tos apkalpo darba termīti.

Author's comment
Atlants