Raugoties uz komunikācijas teoriju un procesu skaidrojumu dažādību sāk šķist, ka šis zinātnes novirziens tiecas pārspēt laicīgās pasaules ietvarus. Galu galā jebkas šajā pasaulē var savstarpēji komunicēt – Zeme un Mēness, puķe un bite, ienaidnieks un draugs, - jo starp katriem diviem jēdzieniem pastāv kaut kas savstarpējs. Ikviens un jebkas var būt informācijas raidītājs un otrs – tās uztvērējs, raugoties kā no fizikas, tā arī no informācijas likumu puses. Šis vienkāršais un tajā pat laikā abstraktais komunikāciju modelis iezīmēja mūsdienu informācijas laikmeta sākumu.
Iesākumā „dzima” kibernētika – 1949.gadā amerikāņu matemātiķis Norberts Vīners publicē grāmatu „Kibernētika. Vadības un komunikāciju principi mašīnās un dzīvos organismos”, definējot kibernētiku kā zinātni, kas pēta vadību sistēmas un to informācijas pārraides aspektus. Tajā pat 1949.gadā Šenons un Vīvers publicē monogrāfiju „Komunikāciju matemātiskā teorija”, kurā sāka pētīt informācijas rašanās, mērīšanas, pārraides, pārstrādes un uzkrāšanas likumus.…
