ID616786

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	4
1.	Literatūras apskats	5
1.1.	Darba tirgus	5
1.2.	Pieprasītākās specialitātes	6
1.3.	Darba tirgus tiešā saistība ar demogrāfiskajām problēmām valstī	6
1.4.	Bezdarbs	7
1.5.	Brīvā darbaspēka kustības ietekme uz Latvijas darba tirgu	7
1.7.	Darba tirgus politika Latvijā	9
1.8.	Darba tirgus Latvijā šodien	10
1.8.1.	Latvijas darba tirgus salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm	10
1.8.2.	Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniecības pašreizējām prasībām	10
1.8.3.	Arodbiedrības loma darba tirgū	11
1.8.4.	Darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām	12
1.8.5.	Darbaspēka stiprās un vājās puses	12
1.9.	NVA (nodarbinātība valsts aģentūru)	13
1.9.1.	NVA Jēkabpils filiāle	13
1.10.	EURES	15
2.1.	Galvenās metodes	16
2.2.	Anketēšana	16
2.2.1.	Anketu saturs	16
3.1.	Apkopojums par darba devējiem Salas pagastā	17
3.2.	Apkopojums par darba ņēmējiem Salas pagastā	19
	Atsauces	25
	Izmantotās literatūras saraksts	26
	Anotācija	27
	Pielikums	28

Extract

1.1. Darba tirgus

Darba tirgus ir process, kas atkarīgs no darba devēja un darba ņēmēja sociālās (darba un saskarsmes attiecībām) saskarsmes, kā arī no algām, cenām, peļņas, likumiem un regulējošiem aktiem. (1.)
Ir daudz dzirdēts par dažādām programmām un testiem, kuri palīdz noteikt to, kāda profesija katram no mums būtu vispiemērotākā. Protams, galu galā noteicējs būsi tikai un vienīgi tu pats. Pēc kā vadīties, izvēloties studiju virzienu, profesiju? Pēc intuīcijas, hobijiem vai prasmēm? Bet varbūt tomēr ar sakostiem zobiem mācīties un darboties tādā amatā, kurš ir ļoti pieprasīts, labi atalgots, bet tev pašam nepatīk?
Cilvēku izvēli par labu kādai profesijai ietekmē dažādas iezīmes, piemēram, atalgojums, jauniešu profesijas izvēle, profesionālā mobilitāte (spēja mainīt profesiju). Šīs ir tās lietas, kuras veido darbaspēka piedāvājumu.
Savukārt darbaspēka pieprasījums - tās ir nozares, kurās jūtama visizteiktākā darbaspēka nepietiekamība. Pavisam vienkārši - vispieprasītākie būs to amatu pratēji, kuri ir vismazāk. Un, protams, vienmēr būs vajadzīgi labi speciālisti jebkurā profesijā.
Tas, ko Tu, Tavi draugi un skolasbiedri izvēlas studēt tagad - pēc 3 -5 gadiem būs jūsu piedāvājums darba tirgum. Pirms pāris gadiem vislielākais studētgribētāju skaits pulcējās pie sociālo zinātņu fakultātēm - ekonomisti, juristi, psihologi un komunikāciju zinātņu studiju programmas bija vispopulārākās.
Tie, kas toreiz izvēlējās studijas tik grūtajā un nepopulārajā eksakto zinātņu jomā , tagad ir paši pieprasītākie speciālisti - inženieri, programmētāji, ķīmiķi un citi tehnisko jomu pārstāvji. Pavisam loģiski šķiet jautājumi - kas būs vēl pēc pāris gadiem? Kā lai nosaka, kuru speciālistu būs vismazāk?
Pētnieki apgalvo, ka šādas darba tirgus tendences joprojām saglabāsies - uzsvaru liekot uz tehnisko un rūpniecisko nozaru attīstību. Ekonomikas ministrijas prognozēto tautsaimniecības attīstības tempu būs iespējams tikai palielinot strādājošo skaitu būvniecībā, rūpniecībā, informāciju tehnoloģijās, operācijās ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldē, veselības aprūpē un sociālajā palīdzībā, transporta un sakaru jomā, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē. (2.)

…

Author's comment

Pieprasījums un piedāvājums Salas pagasta darba tirgū