1946.gadā Šveicē V. Čērčils nāk klajā ar paziņojumu per nepieciešamību nodibināt t.s. Eiropas Savienotās valstis. 1950.gadā tiek dibināta Eiropas Ogļu un tērauda savienība. 1957.gadā paraksta Romas līgumu, kā rezultātā tiek izveidota Eiropas Ekonomiskā Asociācija. 1965.gadā šīs organizācijas apvienojas un izveido Eiropas Kopienu. 1993.gadā tiek parakstīts Mārstrihtas līgums un EK tiek pārdēvēta par Eiropas Savienību (ES).
Savā darbībā ES izvirza šādas prioritātes: kopējais tirgus, Eiropas vienotā monetārā sistēma, kopējā drošības politika un sadarbība tieslietu jautājumos. Savus mērķus ES realizē ar kopējas politikas, kopēju akciju un programmu realizāciju. ES lēmumus ļoti bieži iespaido arī nevalstiskās organizācijas. Šobrīd ES ir 15 dalībvalstis un tā īsteno paplašināšanos Austrumu virzienā.
ES savā būtībā ir ļoti komplicēta organizācija, kuras darbība ne vienmēr ir viegli saprotama. ES būtiskākie elementi ir:
• Eiropas komisija ir ES izpildvaras institūcija. Šīs institūcijas loma nemitīgi pieaug. Tā veidojas pa diviem cilvēkiem no katras lielās valsts, pa vienam no mazajām, kopumā 20 pārstāvji.
…
