Nesen skatījos mākslas filmu ‘’Nāves ēnā’’. Skatījos un domāju – kāpēc gan latvieši nevar kaut ko tādu uztaisīt šodien. Mani patiesi pārsteidza filmas ‘’specefekti’’(ņemot vērā tās vecumu – 1971.gadā). Taču par nelaimi tas bija vienīgais kas šajā filmā manī radīja interesi.
Liriski, visi šie notikumi – vispirms jau ledus atlūšana, tad ledus pārlūšana, tad tvaikoņa dūmi- rodas kaut kāda cerība, vīri it kā pamostas, un tomēr nē. Un visbeidzot – laiva ar 4 vietām. Bet ko darīt - viņi ir septiņi. Šeit mēs redzam šo lirisko baltā sastapšanos ar melno. It kā šī laiva ir pēdējais piliens – nu jau viss beigsies labi un visi brauks mājās, un tomēr pēc autora domām bija jānotiek kam traģiskam. Tas visnotaļ filmai dod ko oriģinālu.
…
