1.Politiskais uzdevums – demokrātijas izveidošana. Krievijas impērija bija vien no nedaudzajām valstīm Eiropā, kurā līdz pat mūsu gadsimta sākumam nebija izveidojies parlaments. Vēlēja tikai pagastu un pilsētas pašvaldības, turpretī likumus izdeva imperators vienpersoniski. Krievijā nepastāvēja likumi, ar kuriem būtu noteiktas pilsoņu politiskās tiesības. Te nevarēja veidot likumīgas partijas, biedrību veidošanai bija nepieciešama ierēdņu atļauja. Tas bremzēja arī saimniecisko attīstību.
2.Nacionālais uzdevums – tautu tiesību ievērošana. Krievijas impērijā dzīvoja vairāk nekā simts dažādu tautu. Tikai Polijai un Somijai bija nedaudz plašākas tiesības par pārējām zemēm, un formāli tās uzskatīja par Krievijai pievienotām valstīm. Taču arī ar poļu un somu tiesībām Krievija rēķinājās reti. Valdība uzskatīja – ja pakļautās tautas vēlas uzlabot savu dzīvi, tām ir jālieto krievu valoda. Latvijā liela saimnieciskā vara bija vāciešu rokās. Skolā mācības pamatā notika krievu valodā. Līdz ar to saimniecībā valdīja vācu vai krievu valoda un tradīcijas.…
