Tirgus formas un tipi

Naturālās saimniecības transformācija tirgus saimniecībā bija garš vēsturisks process, ko stimilēja atsevišķu privāto ražotāju darba dalīšana un ražošanas specializācija. Mūsdienu tirgus ir piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanas sistēma ar visai sarežģītu infrastruktūru, ieskaitot vismodernākos elektroniskos sazināšanās līdzekļus. Preču pirkšana un pārdošana tiek saskaņota ne vien norobežotā telpā, bet arī starpvalstu līmenī. Preču tirgū pārdevēja lomā ir uzņēmums, bet pircēja lomā mājsaimniecība.
Tirgus ir nepārtraukta pulsācija, viss mainās, viss attīstās, rezultātā veidojas tirgus struktūra, formu un tipu daudzveidība, kuras labirintos katrs var atrast sev pieņemamu variantu.
Tirgus formas un grupas ir iespējams grupēt dažādi: pēc dalībnieku skaita, lieluma, arī pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecību samēra. Apskatīsim tradicionālās preču tirgus formas un to raksturīgākās pazīmes pilnīgas konkurences un nepilnīgas konkurences tirgus tipu griezumā (1.1.tab.), kā arī tuvāk analizēsim trīs nepilnīgas konkurences tirgus pamatformas:
monopolu,
monopolistisko konkurenci,
oligopolu.
Perfektā konkurence gan vēsturiski, gan metodoloģiski ir izejas punksts dažādu tirgus formu analīzei. Tā ir vienkāršākā konkurences forma, kuru raksturo tas, ka pārdevēji un pircēji pilāgojas tirgus noteikumiem, tirgus videi. Perfekts konkurences tirgu raksturo:
1)ievērojams skaits pārdevēju un pircēju. Ja tirgus dalībnieku skaits sniedzas tūkstošos, tad katrs no tiem sastāda ļoti mazu kopējā piedāvājuma un pieprasījuma daļu, līdz ar to tie nevar ietekmēt ne tirgus cenu, ne tirgus piedāvājumu, ne pieprasījumu,
2)tirgus dalībniekiem nav citas alternatīvas, kā piemēroties tirgus cenai – tie ir cenas pieņēmēji. Ja pārdevēji prasīs augstāku cenu nekā tirgus cena, tad neatradīsies pircēji, jo nav iespējams pārliecināt cilvēkus, ka tieši šī prece ir labāka par pārējām, jo attiecīgā veida preces ir identiskas. Vienīgais iemesls, kāpēc patērētājs dod priekšroku tai vai citai precei, ir attiecīgas preces cena,
3)Šajā tirgū tiek pārdotas homogēnas (viendabīgas) preces. Viena pārdevēja attiecīgā prece ir identiska otra pārdevēja attiecīgajai precei. Tas ir standartprodukcijas tirgus: kviešu, kartupeļu, kukurūzas, olu, sviesta utt. Un tā ka preces, ko piedāvā piegādātāji, ir savstarpēji aizvietojamas, tad cenas factors patērētāja izvēlē ir noteicošais. Perfektas konkurences tirgum ir raksturīga vienveidība, piemēram, pircēju un pārdevēju vienveidība – preču pircēji un pārdevēji nedod priekšroku kādam konkrētam pircējam vai pārdevējam. Starp viņiem nav īpašu attiecību, pārdevēji un pircēji rīkojas neatkarīgi viens no otra, šeit nav jūtams atsevišķu interešu grupu konflikts vai diktāts. Arī tirgus dalībnieki darbojas vienlaicīgi gan laikā, gan telpā, …