Līdzīga situācija ir, ja sprauga ir horizontāla vai diagonāla.
Attālums starp vertikālajām vai horizontālajām joslām ir 2mm, bet starp diagonālajām – 1.4mm. Diagonālajām joslām ir atšķirīgs attālums, jo režģim periods pa diagonāli ir atšķirīgs – tas ir reizes lielāks par horizontālo un vertikālo periodu, ja režģa šūnas ir kvadrātiskas.
Telpas frekvenču filtrēšana, izmantojot amplitūdas filtru
Ar izvērstu lāzera staru tiek apgaismots divdimensionāls objekts. Furjē plaknē ar Fuko naža palīdzību tiek aizsegtas telpas zemās frekvences šim attēlam.
…
Abbes – Portera eksperiments. Laboratorijas darbs. Darba uzdevumi: 1. Izveidot shēmu Furjē spektra iegūšanai un novērošanai. 2. Bloķējot telpas frekvences, mainīt attēlu. 3. Izskaidrot iegūtos rezultātus. Darba piederumi: 1. Optiskais galds. 2. Diožu lāzers (starojuma viļņa garums λ=650nm, jauda 20mW). 3. Smalks režģis (“acs” izmērs ~ 80 μm). 4. Savācējlēca (fokuss ~7cm) 5. Sprauga ar maināmu platumu. 6. Ekrāns, mērlente. Difrakcijas režģa konstantes noteikšana: 1. Izmantojot režģa formulu. 2. Izmantojot lēcu. Rezultāti. Telpas frekvenču filtrēšana, lietojot amplitūdas filtru. Mainot spraugas novietojumu (vertikāli, horizontāli un 45° leņķī), uz ekrāna var novērot filtrētas difrakcijas ainas. Ja sprauga vertikāla, tad uz ekrāna var novērot horizontālas nepārtrauktas joslas. Ja sprauga horizontāla, uz ekrāna joslas ir vertikālas. Ja sprauga ir 45° leņķī, tad uz ekrāna ir diagonālas joslas, bet to orientācija ir perpendikulāra spraugas pozīcijai. Telpas frekvenču filtrēšana, izmantojot amplitūdas filtru. Ar izvērstu lāzera staru tiek apgaismots divdimensionāls objekts. Furjē plaknē ar Fuko naža palīdzību tiek aizsegtas telpas zemās frekvences šim attēlam.
