ID620508

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	6
1.	Literatūras apskats	7
1.1.	Spektroskopiskās pētīšanas metodes	7
1.2.1	H kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija	9
1.3.	13C kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija	14
1.4.	Masspektrometrija	15
2.	Eksperimentālā daļa	21
2.1.	Izmantotā aparatūra un vielas	21
2.2.	Eksperimentu apraksti	21
2.2.1.	2 –dimetilsilil–5–trietilgermilfurāns	21
2.2.2.	2–[dimetil(3–morfolīnopropil)silil]–5–trietilgermilfurāns	22
3.	Rezultāti un to izvērtējums	23
	Secinājumi	25
	Literatūras saraksts	26
	Pielikumi	28
	2.pielikums. 2–dimetilsilil–5–trietilgermilfurāna 1H-KMR spektrs	28
	3.pielikums. 2 –dimetilsilil–5–trietilgermilfurāna masspektrs	29
	5.pielikums. 2–dimetilsilil–5–trietilgermilfurāna 13C-KMR spektrs	31
	7.pielikums. Pateicība	32
	8.pielikums. Patstāvības apliecinājums	33
	9.pielikums. Bibliotēkas kartes forma	34
	10.pielikums. Reģistrācijas lapa	35

Extract

Organisko savienojumu un reakciju izpētei izmanto daudz fizikālo metožu. Dažas no tām pazīstamas jau vairākus simtus gadus, bet citas tikai nedaudz vairāk kā 10 gadus. Svarīgas metodes organisko savienojumu pētīšanā ir spektroskopiskās metodes. Izmantojot šīs metodes, iespējams ātri un precīzi noteikt savienojuma struktūru. Liela nozīme ir arī masspektrometrijai, ar kuras palīdzību var noteikt precīzas organisko savienojumu molekulmasas.
Spektroskopisko metožu pamatā ir vielas mijiedarbība ar noteiktas enerģijas elektromagnētisku starojumu. Masspektrometrijas pamatā ir organiskā savienojuma molekulu bombardēšana ar vidējās enerģijas elektroniem.
Darba mērķis: izmantojot fizikālās metodes, noteikt sintezēto organisko vielu struktūru.
Darba uzdevumi: apkopot pieejamo informāciju par kodolu magnētisko rezonanses spektroskopiju un masspektrometriju; uzņemt 1H un 13C – KMR spektrus, masspektrus.
Izmantojot spektroskopiskās metodes, iespējams noskaidrot molekulu struktūru, pētīt tautomērās parvērtības, skābju un bāzu līdzsvaru, pētīt ķīmisko reakciju ātrumu un mehānismu [1].
Spektroskopisko metožu pamatā ir vielas mijiedarbība ar noteiktas enerģijas elektromagnētisko starojumu. Atkarībā no organiskās vielas uzbūves īpatnībām notiek starojuma daļēja vai pilnīga absorbcija vai arī emisija. Iedarbība iespējama ļoti plašā elektromagnētiskā starojuma viļņa garumu intervālā, sākot ar  stariem un beidzot ar radioviļņiem[2].
Elektromagnētiskā starojuma ietekmē molekulu enerģija mainās no pamatstāvokļa enerģijas uz ierosinātā stāvokļa enerģiju. …

Author's comment

2-[Dimetil(3-morfolīnopropil)silil]-5-trietilgermilfurāna sintēze un struktūras pierādīšana