-
Senās Indijas filosofija
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Vēdu periods | 4 | |
| Joga | 6 | |
| Budisms | 7 | |
| Budisma virzieni | 8 | |
| Raksti | 9 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Secinājumi
1. Vēdas nav indiešu zināšanas, bet Dieva dota gudrība, ko agrāk zināja visā pasaulē.
2. Cilvēks var iegūt laimi un apskaidrību, ja pakļauj apziņas kontrolei savu prātu un fizisko ķermeni.
3. Slimība ir skaidrs vēstījums, ar kuru ķermenis stāsta mums par mūsu dzīvesveida nesaskaņu ar pasauli ap mums.
4. Astoņu posmu ceļa gaitā, ievērojot stingru disciplīnu, var sasniegt nirvānu.
5. Budisms ir noraidošs pret prieku par radīto pasauli. Tas kultivē riebumu pret cilvēka miesu, piedāvājot meditācijas par līķa sadalīšanos.
6. Buda nenoliedza dievišķo realitāti, vien klusēja, kad viņam par to jautāja.
…
Senās Indijas filozofija ir ļoti savdabīga un interesantā. Tā ir dažādu reliģiski-filozofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies Senajā Indijā. Senās Indijas filozofija sastāv no 2 periodiem: Vēdu perioda un Budisma perioda. Vēdu periods ”. Vēdas ir vissenākie un visautoritārākie visas cilvēces svētie teksti, himnu un citu seno reliģisko tekstu kolekcija, kuri netika pierakstīti, bet gan nodoti mutiski no vienas bramaņu paaudzes nākamajai. Vēdas dod iespēju izvairīties no ciešanām, ko rada paša cilvēka muļķība. Šo zināšanu galvenā nozīme ir kā uzveikt negatīvo sevī. Vēdu uzdevums ir dot mums zināšanas, kā atgriezties no cietuma, no materiālās pasaules, kurā mēs esam nokļuvuši savu nepareizo vēlmju dēļ, atgriezties atpakaļ garīgajā pasaulē. Budisms radies Senajā Indijā VI gs. p.m.ē. Budisms ir nosacīts apzīmējums reliģisko un filozofisko uzskatu un postulātu kopumam. Budisma pamatā ir Budas mācība. Par mācības dibinātāju tiek uzskatīts Buda, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana dēls. Budisma mācības ir atrodamas rakstu krājumā Tripitaka. To sauc arī par "trīs groziem". Tipitaku veido trīs daļas - Vinaja pitaka, Sūtra pitaka un Abhidharma pitaka.
Izmantota 1 atsauce.
