Secinājumi:
Latvijā kopumā daudz tiek runāts par mežiem- to tipoloģiju, un mazāk par purviem- to veidiem, to nācās secināt ne tikai lauka kursa ietvaros uzklausot vadītāja subjektīvo viedokli, bet arī apskatot pieejamo literatūru, lai uzzinātu informāciju par augiem un to ekoloģiju un izplatību. Daudz tiek pieminēti mežu biotopi un tikai uzskaitītas to sugas, daudz ir pieejama informācija par augiem, to uzbūvi no bioloģiskās uzbūves viedokļa (PSRS laikiem), bet maz par to – kāpēc šis augs aug šādā vidē, kādas ir to prasības un kopumā maz tiek rakstīti avoti par purviem, vai nu informācija ir ļoti vienkāršota – kā uz nacionālā parka stenda, vai tāda nav vispār, kas liek domāt, ka purvi netiek pienācīgi novērtēti un publicēti. Protams, ir pāris purvu piemēri, kuri ir pētīti no A-Z, bet šķiet, ka ir jāatrod vidusceļš starp sarežģīto, šauro akadēmisko informāciju, kuru izprot specializēti pētnieki un vispārināto tūrisma informāciju. Purvi ir jānovertē vairāk.
…
