Senais stāsts par Jūrmalu

Jūr­ma­la-mū­su dzim­tā pil­sē­ta. Prie­des, zi­lā jū­ra, bal­tās smil­tis, tā­lu­mā sau­cošs ho­ri­zonts. Kurš gan ne­gri­bē­tu at­ras­ties šā­dā vie­tā? Kar­stā va­sa­ras die­nā pa­gu­lēt uz sil­ta­jām smil­tīm, ie­skrē­jie­nā ie­nirt zem zi­lā viļ­ņa, bet var­būt va­ka­rā pa­sē­dēt jū­ras kras­tā, gai­dot, kad ugu­nī­gā sau­les bum­ba pa­slēp­sies zem ūdens, vai ie­ti­nies šal­lē pa­sē­dēt jū­ras kras­tā, jūs­mo­jot par jū­ras spē­ku un skais­tu­mu, pēc ku­ra kras­tā, ja pa­lai­mē­sies, var at­rast ga­ba­li­ņus no jū­ras dzin­ta­ri­ņiem. Man ir lai­mē­jies, ka es­mu pie­dzi­mis un uz­audzis šā­dā vie­tā – Jūr­ma­lā.…